Piektdien, 16.decembrī, kopā bija pulcējušies “Jautro zābaciņu” dejotāji (no Rīgas, Baložiem, Skrundas, Rudbāržiem un Kuldīgas) un viņu draugi (no Madonas, Valmieras, Baldones, Rīgas u.c.), lai kopīgi ieskandinātu un iedejotu Ziemassvētkus nu jau piekto reizi. Vakars iesākās ar dažu vecu deju izdejošanu un tad parādījās brīnišķīgie apbalvošanas ceremonijas vadītāji – Guntars un Jolanta. Visa vakara garumā viņi bija kā īstas vakara zvaigznes, jo pasākums ritēja kā no rokas. Par to viņiem milzīgs paldies! Vakara gaitā bija rezultātu paziņošana tām nominācijām, par kurām jau mēnesi iepriekš varējāt balsot šajā lapā. Nobalsots ikvienā kategorijā bija par ļoti daudziem kandidātiem. Taču galu galā, apkopojot visas balsis, ieguvām šādus rezultātus:

• Gada pasākums 2005 – Līnijdejotāju nometne “Kūru uguns…” Saldū, augustā (organizatori Irita Rumbeniece un Kārlis Vega)
• Gada deja 2005 – “Celeste”, horeogrāfs Pete Harkness
• Gada labākais draugs 2005 – Raimonds un Inga
• Visatraktīvākais dejotājs 2005 – Sandra Nordena
• Viscentīgākais dejotājs 2005 – Lana Cīrule
• Visdraudzīgākais dejotājs 2005 – Raivis Jasinskis
• Jautrais zābaciņš 2005 – Sandra Nordena

Domāju, ka nedaudz vēlāk publicēsim sarakstiņu ar visiem kandidātiem, par kuriem balsojāt. Tika pasniegta vēl viena balva, kas iepriekš nebija izvirzīta balsošanai un man nav ne jausmas, kā tika apkopoti rezultāti, taču nomināciju Labākā no labākajiem 2005 ieguvu es – Irita Rumbeniece! Tas bija patiešām mīļi un milzīgs paldies par to maniem dejotājiem! Ikviens no uzvarētājiem saņēma fantastiskas trofejas (ko izgatavoja Sandra un Romītis) un goda lentas (ko izgatavoja Janeks un Evita). Ceremonijas laikā tika rādītas brīnišķīgas kandidātu fotogrāfijas, par ko parūpējies bija Arnis. Pasākumam cauri vijās gan kopīgās dejas, gan arī ar lielu centību sagatavoti priekšnesumi. Varējām vērot vairākas interesantas horeogrāfijas. Priekšnesumi bija visdažādāko stilu – gan samiksēts viss kopā (Fizmatu meitenēm, Kuldīgas un Rīgas dejotājiem), gan kantrī stilā (Skrundas dejotājiem), gan nedaudz ar Ziemassvētku noskaņu (Rudbāržu dejotājiem), gan latīņamerikānisks (Relax meitenes), gan fankī (Rīgas Jautrie zābaciņi), gan valši (Jautro zābaciņu meitenēm, kas šogad startēja sacensībās). Ļoti interesants bija priekšnesums dejotājiem no Madonas. Domāju, ka pacenties bija ikviens. Un tas milzīgais darbs, kas visa tapšanā bija ieguldīts, nav aprakstāms. Gaisā virmoja smaidi, apmierinājums, prieks un milzīgs mīļums. Reti man izdodas sapulcēt savus audzēkņus tik kuplā skaitā vienuviet. Un ar lepnumu varu teikt, ka bija patiess gandarījums atskatīties uz padarīto – jo mēs esam paveikuši patiešām daudz. Es domāju, ka ikviens “Jautrais zābaciņš” ļoti labi zina, ka ir daļiņa no manas ģimenes un aizņem ļoti lielu vietu manā sirsniņā. Liels paldies jums, ka jūs man tādi esat! Milzīgs paldies arī maniem skolotājiem – Tīnai, Šonam un Arnim, ka šo pēdējo gadu ir tik daudz ar mani strādājuši. Patiesībā jau visiem pateikties nemaz nav iespējams, te vietas nepietiktu. Taču es gribētu, lai šie svētki ir balti, gaiši un mīlestības pilni visiem, kas ir ar mums bijuši kopā gan domās, gan darbos ne tikai šogad, bet vienmēr! Paldies! Uz tikšanos nodarbībās!

Pasākuma bildes.

Sveikiņi visi!
Esam laimīgi atgriezušās mājās no Beļģijas, kur pavadījām iepriekšējo nedēļas nogali, lai sacenstos ar citiem dejotājiem un gūtu jaunu pieredzi dejošanā. Patiesībā šis pasākums bija vienreizējs. Ziemassvētku laiks jau pats par sevi bija jauks. Un tāda svētku gaisotne valdīja visapkārt visu nedēļas nogali. Dejotāji tik draudzīgi, smaidīgi, laimīgi. Satikām arī pārstāvjus no Igaunijas. Viss bija vienkārši lieliski. Ja Somijā visi viens uz otru skatījās, kā uz konkurentiem, tad te visi bija viens otram draugi. Kopā tika dziedātas dziesmiņas pirms došanās uz laukumu un visi viens otru ļoti atbalstīja.

Sacensties bija grūti, jo dejotāji tur bija patiešām labi. Pārsteigums bija tas, ka bija nomainīta mūzika gandrīz visām dejām uz Ziemassvētku dziesmām. Citiem izdevās labāk pielāgoties, citiem ne tik labi. Taču galu galā bija milzīgs gandarījums par paveikto, jo pirmo reizi mūsu kluba dejotājai Sandrai Nordenai izdevies parādīt, ka arī Latvijā ir labi dejotāji (savā grupā viņa ieguva 4.-to vietu 12 dalībnieču konkurencē). Tas liecina, ka esam uz pareizā ceļa, un nu tikai atliek strādāt tālāk. Ieguvām daudz, sapratām pie kā vēl jāstrādā un es esmu pārliecināta, ka viss ir atkarīgs no tā brīža sajūtām – ja jūties nobijies, saspringts, bailīgs, tad to nekādi nevar noslēpt, ja dejo no sirds, tad izdodas. Vēl viena mana atziņa, ka ne vienmēr izdodas, bet tāpēc nevajag nolaist degunu, ir jāatrod kļūdas un jālabo tās. Lai nu kā, sacensībās būt ir lieliska sajūta. Ja vēl līdzās ir veiksme, tad ir pavisam labi! Ja kādu interesē sīkāk sacensību norise, kādas detaļas, kaut kas īpašs, tad variet rakstīt man – navita@one.lv

Piektdien, 25.11., spītējot nejaukajam laikam, sniega putenim un nogurumam pēc garās darba dienas, bariņš līnijdejotāju bija pulcējušies Salacgrīvas kultūras namā, lai kopīgi nosvinētu vietējo dejotāju 5 gadu jubileju. Viesi bija gan no tuvākās apkārtnes (īpaši kuplā skaitā no Limbažu rajona), gan arī tālāku ceļu mērojuši (no Rīgas, Valmieras un Igaunijas). Kad ieradāmies, tad dejas jau ritēja pilnā sparā. Nopriecājāmies, ka neesam palaiduši garām īpaši sarūpētos priekšnesumus. Prieks bija par atraktīvajiem jaunajiem Salacgrīvas dejotājiem, kā arī igauņu dejotāju apņēmību, kas vairākkārt rādīja, ko ir apguvuši. Patika arī ļoti Limbažu dejotāju skaistās līnijas un brīnišķīgie smaidi. Valmieras meitenes bija visas ieguvušas jaunu amppluā – garus melnus matus. Un kā skaisti virpuļojoši ziedi bija jubilāres savos brunčos.

Vakara gaitā visi varēja apgūt vienu jaunu deju Dzintras Rozītes vadībā, nobaudīt jubilejas kliņģeri, malkot šampanieti – nu viss kā jau jubilejā. Bija prieks par jauko atmosfēru, kas valdīja zālē, mīļo uzņemšanu un iespēju izdejoties līdz nogurumam. Ir tik labi sanākt visiem kopā un sildīties pie draudzības uguns, kad aiz loga aukstā vējā drebinās sniegpārsliņas un sals cenšas sēt aukstumu! Uz sadejošanos cituviet!

Pasākuma bildes

18. novembris visiem bija svētku diena – daži vēroja parādi krastmalā, klausījās prezidentes uzrunā, savukārt, pavisam neliela latvju saujiņa bija pulcējusies Iecavas kultūras namā, lai izmantotu brīvdienu kāju izlocīšanā. Bija iespēja izdejoties uz nebēdu. Skanēja jau pavisam sen apgūtas dejas, kā arī pavisam svaigas. Viesu bija tik daudz, ka zālē brīvas vietas praktiski nebija. Ik viena tērpu rotāja vēl pēdējās neapputinātās rudens lapas. Bija ļoti labi, ka katru deju kāds dejoja uz skatuves (galvenokārt, jau pasākuma vadītāja un organizatore Aija), līdz ar to neradās lieki sajukumi, ātri varēja atsaukt atmiņā to, kas piemirsies. Nu vienkārši pieeja bija laba.

Pasākumā es pati piedzīvoju brīnišķīgu pārsteigumu. Kāda dejotāja man uzdāvināja pašas rokām pītu grozu. Tas esot par “Meža gulbjiem”! Sajūta bija vienreizēja. Nav jau tā, ka es nesaņemtu dāvanas un paldies, bet kopš nometnes jau pagājis diezgan ilgs laiciņš, taču kāda sirsniņu tur notikušais silda vēl tagad. Un tas, kas ir paša rokām gatavots, nāk no sirds. To mīļumu patiešām varēja sajust. Paldies! Pēc pasākuma Iecavā manā sirsniņā bija svētku sajūta. Es ceru, ka ne tikai manā. Uz sadejošanos!

Pārējās pasākuma bildes

Ik gadu Baložu pilsētas svētki sakrīt ar mūsu valstij tik svarīgiem svētkiem – Lāčplēša dienu un 18.novembri. Šogad Baložu pilsētas iedzīvotāji kopā bija pulcēti 12.novembra vakarā, lai varētu atpūsties no ikdienas steigas, baudot svētku koncertu un pēcāk izlokot kājas vakara ballītē. Svētku koncerta programma bija diezgan plaša, neskatoties uz to, ka tematiski visam cauri vijās tautasdziesma. Varēja vērot brīnišķīgas tautas dejas, kora dziesmas, bija mazi dejotāji un dziedātāji un jau vairs ne tik mazi. Koncerta nobeigumā savu veltījumu ar nosaukumu „Mājupceļš” Baložu iedzīvotājiem dejoja arī „ Jautrie zābaciņi”. Ja kādam varētu likties, ka tautasdziesma nu nekādi neiet kopā ar līnijdejām, tad varu apgalvot pilnīgi pretējo. Tas bija brīnišķīgi – nedaudz savādāk, bet ļoti skaisti.

Pēc koncerta sākās ballīte, kuru spēlēja grupa „Jukebox”. Kājas varēja izlocīt ikviens gan kantrī, gan arī citādāku deju ritmos. Varam tikai teikt lielu paldies Baložu kultūras namam, kas mūs uzaicināja un deva iespēju mums tik ļoti mīļi un jauki pavadīt vakaru!

Pārējās pasākuma bildes

Jau nedēļu iepriekš „Jautro zābaciņu” mājas lapā parādījās uzaicinājums uz dzimenīti. 13.novembrtī Step dejotāju grupa BAT TAP Company svinēja savu pirmo gadiņu. Šī grupa nebija mums sveša divu iemeslu dēļ, pirmkārt, tāpēc, ka vasarā jau bijām apmeklējuši stepa deju festivālu kinoteātrī „K-Suns”, ko rīkoja šī grupa, un otrkārt, laikam jau galvenokārt, tāpēc, ka šajā „kompānijā” dejo arī mums labi pazīstamais, atraktīvais un vienmēr smaidīgais Arnis.

Tā nu svētdienas vakarā, par spīti drūmajam laikam un iedzimtajam slinkumam, dabiskā ziņķāre ņēma virsroku, un mēs apciemojām BAT TAP kompānijas tusiņu Leļļu teātrī.

Tas bija īsts „klabinātāju” (šis izteiciens nāk paša vadītāja- Māra, nav mans izdomājums) vakars! Redzējām daudz interesantu priekšnesumu. Īpaši iepatikās mazākie stepotāji. Bija arī viesi no Jūrmalas, kā arī „Jautrajiem Zābaciņiem” jau pazīstamie īru deju dejotāji no grupas „Moonlight dancers” ar viņu vadītāju Lienu.

Pasākums bija tiešām jauks un izdevies, par to, lai publikai arī būtu interesanti gādāja vadītājs Māris, gan ar saviem pastāstiem, gan jokiem, gan improvizācijām. Pēc pasākuma varēja nesteigties mājās un nobaudīt torti kopā ar jubilāriem.

Mums bija tikai viena vilšanās. Proti, mēs visu vakaru cītīgi gaidījām mūsu Arņa uzstāšanos, bet tā arī nesagaidījām. To vienīgo deju pasākuma pašā sākumā redzējām, bet tur jau bija visi kopā. Īsto Arņa solo nesagaidījām. Atlikušo pasākuma laiku viņš cītīgi tēloja fotogrāfu un izskatījās, ka tajā vakarā nebija noskaņots neko mums „uzklabināt”. Nju neko, mēs neskumstam, varbūt citu reizi.

Pasākuma bilžu galerija

Dejojot līnijdejas jau vairākus gadus, nevilšus ienāk prātā doma, ka vienkārši mācīties tikai jaunas dejas un priecāties pašam par savu dejotprasmi vairs nav tik aizraujoši. Gribas jau kaut ko vairāk. Gribas paskatīties, kā dejo citās valstīs, salīdzināt savu prasmi ar citiem, galu galā novērtēt savas spējas.

Ļoti daudz bijām dzirdējuši par līnijdeju sacensībām un redzējuši video materiālus, tā ka beidzot saņēmāmies arī paši aizbraukt uz sacensībām, paskatīties klātienē un parādīt arī ko paši protam.

Tā nu pāris „Jautro zābaciņu” (JZ) aktīvistu, protams, ar vadītāju priekšgalā, nolēmām, ka laiks mums arī „iziet tautās”. 22.septembra ceturtdienas vakarā Baložos sapulcējas JZ entuziastu bariņš, lai uzsāktu ļoooooooti ilgo un garo ceļu uz Somijas pilsētu Võra, kur mums bija jānokļūst piektdienas pēcpusdienā uz Somijas country&western deju sacensībām. Kopā bija mērojami ap 800 km, ko drosmīgi uzņēmās veikt mūsu šoferīši Rolands, Ineta un Visvaldis. Brauciens ilga visu nakti un visu nākamo dienu, ar maziem pārtraukumiem uz prāmja un dažās Igaunijas un Somijas tankštelēs. Kā noprotat, nekāds izklaides brauciens tas nebija, gods un slava mūsu šoferīšiem par izturību! Tā nu mēs veiksmīgi ieradāmies norādītajā pilsētiņā un bez starpgadījumiem atradām sacensību norises vietu. Piektdienas vakarā piedzīvojām visai atraktīvu sacensību atklāšanas ceremoniju, kur ļoti raita riksī apskrējām divus lokus pa zāli, noklausījāmies īsu pilsētas mēra uzrunu, „norikšojām” malā un varējām uzskatīt, ka sacensības ir atklātas. Teikšu godīgi, tik jocīgā atklāšanas ceremonijā man nebija gadījies piedalīties, bet bija interesanti. Ar to arī piektdienas vakara oficiālā daļa bija noslēgta. Mazliet vēl izlocījām kājas uz deju plača, un tad gan devāmies laicīgi pie miera, jo nākamā diena bija paredzama satraukuma un stresa pilna.

Sestdienas rīts sākās ar drudžaini celšanos, mazgāšanos, ģērbšanos, krāsošanos, matu veidošanu... Plkst. 8:00 Newcomer līmenī startējošajiem jau bija jābūt uz „strīpas”. Tā nu sagadījās, ka šajā līmenī startējām trijas, bet katra bijām savā vecuma grupā, tātad vismaz nekonkurējām. Sacensības tiešām ir gan dejošanas prasmju, gan rakstura, gan arī nervu sistēmas pārbaude. Un ceru, ka godam šo pārbaudi izturējām. Rokas gan sākumā mazliet trīcēja, bet tikko sākām dejot, tā aizmirsās visi satraukumi un vienkārši baudījām mūziku un deju. Sestdienas vakarā bija ballīte 20-to gadu stilā. Noformējums mums bija līdzi, uz izkatījāmies saposušies godam. Vakara šova laikā varējām vērot gan patiesi labus priekšnesumus, gan arī tādus, kas bija pilni humora. Tika mācītas pāris jaunas dejas. Vienīgi pietrūka attiecīgās mūzikas, lai radītu patiešām 20-to gadu sajūtas. Svētdienas rītā, savu nervu sistēmu pārbaudei pakļāva Irita un Lauma, kuras startēja Novice klasē. Manuprāt, mēs izskatījāmies jaukas, smaidošas un skaistas. Tie bija vienreizēji un neatkārtojami piedzīvojumi un pārdzīvojumi. Cik superīgi bija sajust savu grupas biedru atbalstu, un justies, kā zvaigznei, kuru apģērbj, padod dvielīti, pienes ūdens glāzi un visu laiku uzmundrina. Liels paldies visiem, kas juta mums līdz, visai mūsu karsējkomandai gan tur Somijā, gan arī tiem, kas juta līdzi tepat mājās.

Domājams, ka tās nebija pēdējās sacensības, kurās piedalījās JZ dejotāji. Atbalstīsim un priecāsimies viens par otru, un tad viss izdosies!

7. septembrī aprit četri gadiņi, kopš "Jautrie zābaciņi" uzsākuši savu darbību. Jubileja jau nosvinēta godam ar brīnišķīgu nometni Saldū, un gan jau arī tiks paceltas šampanieša glāzes īstajā dienā!

Tagad tikai atliek atkal ķerties pie jaunu deju apgūšanas. Tāpēc informējam par nodarbību grafiku visus dejotgribētājus (gan esošos, gan nākamos "zābaciņus"):

Nodarbību laiki

Būsiet mīļi gaidīti! Droši nāciet bariņā!

Liels paldies visiem atsaucīgajiem cilvēkiem (Lauma, Jolanta, Helga, Juris, Kārlis, cerams, ka nevienu citu nepiemirsu), kas atsūtīja savas pasākuma bildes vai kā savādāk tās nogādāja līdz Iritai. Kopā klāt nākušas vēl vairāk nekā 130 bildes. Ērtības labad izvietoju tās atsevišķā bilžu galerijā. Labā ziņa ir tā, ka klāt ir nākušas arī diezgan daudz bildes no pašas izrādes.

Pateicoties Kārlim esam tikuši arī pie "Saldus zemes" raksta par nometni:

• 1. lapa
• raksta turpinājums

Vēlreiz liels paldies visiem, kas iesaistījās un atsūtīja savas bildes!

Jau tik daudz atsauksmju un labu vārdu dzirdēts par deju nometni, kas notika 20., 21.augustā Saldus Kalnsētas estrādē. Ir parādījušās arī pirmās bildes un esmu dzirdējusi, ka pamazām top video ieraksti, ko varēsim noskatīties visi kopā krodziņā „Montre” septembra beigās. Man pašai sajūta ir fantastiska, ka izdevās panākt to, ko visvairāk vēlējos – noorganizēt atpūtu, pēc kuras ikviens nometnes dalībnieks varētu teikt – jā, to es tik drīz neaizmirsīšu. „Kūru uguns” uzplaiksnījusi tik spoži, ka vēl kādu laiku tā nedzisīs un sildīs mūsu sirsniņas.

Viss bija patiešām lielisks. Tas nav vārdos aprakstāms, jo to, ko sajutām esot tajā iekšā, to nevienam tālāk nodot nav iespējams. Es ar prieku skatījos, kā īru deju nodarbībā aizrautīgi dejoja Saldus meitenes (un ne tikai), kā stepā Arnis ar savu entuziasmu aizrāva ikvienu dejotgribētāju, kā nometnes dalībnieki cīnījās ar hip-hopa lielajiem soļiem, ko atkārtoja vēl vairākkārt visas nakts garumā un otrajā dienā. Bija prieks, ka arvien vairāk Latvijas dejotāji līnijdejas sāk uztvert nopietni un izrāda interesi par pasaulē notiekošajām sacensībām. Tas viss kopā deva daudz jaunu informāciju, daudz noderīgu padomu un vēlmi mācīties, lai mēs varētu dejot arvien skaistāk.

Nu un, protams, vakara kulminācija – „Meža gulbji”. Ideja par šo uzvedumu radās jau gada sākumā. Tika saņemta kritika, pirms vispār kaut ko bijām sākuši darīt. Un tomēr, labi, ka nezaudējām dūšu, lai gan nemaz jau nebija tālu no tā. Tagad uz visu atskatoties saprotu, ka tas patiešām bija MILZĪGS darbs. Un ne jau tikai no manas puses. Nē!!! No jums visiem tas prasījis ļoti daudz. Man ir prieks, ka jūs sakāt paldies man, bet vispirms jau jums vajadzētu teikt paldies pašiem sev! Viens nav cīnītājs! Tikai visiem kopā izdodas kas tāds. Kā Raimonds teica: „Lai kaut kas labs sanāktu, ir vajadzīga ļoti laba komanda, un mums tāda ir!” Viņam ir pilnīga taisnība. Saldus meitenes bija radījušas fantastisku skatuves noformējumu, Kuldīgas meitenes savām rokām darināja vienreizēju nometnes karogu, ikviens kolektīvs bija parūpējies par tērpiem un citiem atribūtiem noskaņas radīšanai. Man gribējās, lai jūs saprastu, ka kopā mēs varam radīt fantastiskas sajūtas. Jūs taču paši redzējāt, ka estrāde bija skatītāju pilna, ka aplausi bija vētraini, ka gaisā virmoja brīnums, kuru jūs bijāt radījuši. Apzinieties, ka jūs bijāt daļiņa no visa tā, ikviens no jums! Mums izdevās!

Līnijdeju nakts arī bija lieliska, priekšnesumi bija skaisti. Ja cilvēki kaut ko dara no visas sirds, tad nevar nesanākt. Un otrā diena – kaut arī nogurums lika sevi manīt, jūsos bija tāda degsme un aizrautība cīnoties ar uzdevumiem. Un jautrība, tā gāja cauri visam. Šādu dienu dēļ vien ir vērts dzīvot un darboties, jo tās atsver visu, tās piepilda un dod milzīgu gandarījumu.

Šodien „Jautrie zābaciņi” mani samulsināja un pārsteidza – es tiku pie savas „Kūru uguns”, pie atgādinājuma, ka man ir spēks un man tas jāizmanto radot jaukas lietas un pie saviem gulbīšiem. Jūs teicāt, lai top jauns scenārijs, un ziniet, varbūt es patiešām neesmu normāla, varbūt man nekad nebūs miera, bet jauns scenārijs būs. Kārlis apsolīja, ka „Kūru uguns” karogs plīvos arī nākamgad, un es apsolu, ka būs arī no manas puses kaut kas nākamgad, kas mūs atkal vienos un kas ļaus sirsniņās iedegties mīlestības liesmiņām! Paldies jums visiem!!! Jūs – mani dejotāji – esat mana pasaule!

Pasākums ir noslēdzies, mums gāja lieliski, visi laikam esam ļoti saguruši, arī pasākuma galvenā vaininiece Irita, tāpēc sīkāks pasākuma apraksts, pārdomas un viss pārējais tiks publicēts tuvākajās dienās.

Tomēr, lai jūs nebūtu par velti šeit iegriezušies, pagaidām piedāvāju savas pasākuma bildes.

Kartes, kā arī informāciju par naktsmītnēm, tūrisma objektiem Saldū un visu citu nepieciešamo varat meklēt Saldus pilsētas mājas lapā.

Kā atrast Kalnsētas estrādi:
Dodieties no pilsētas centra pa Jelgavas ielu Rīgas virzienā – pirms tiltiņa nogriezieties pa Kalnsētas ielu (ir norāde hotel ”Kalnsētas”) un brauciet līdz galam. Tālāk ar kājām gar tehnikuma ēku dodieties uz estrādi (Kartē zaļais cipars 4 un sarkanais 13). Var nobraukt no šīs ielas pa kreisi lejā gar upīti un aizbraukt līdz estrādei (bet uz īsu laiku)!!!

Kur iekārtot apmešanās un naktsvietu:
Apmešanās vieta būs lielā pļavā pie pašas estrādes, bet otrā pusē Cieceres upītei, tādēļ iebraukšana ar automašīnām būs pavisām no citas puses. Ieteikums visiem dalībniekiem būtu tāds – vispirms nokļūstiet līdz estrādei, piesakieties, izpētiet apkārtni, viss tiks izstāstīts un tikai tad novietosiet transportu u.t.t.

Iebraukšana no otras puses: ir jāgriežās no Saldus ceļā nost pie uzraksta “Bērzi”(kartē ”Oškalni”), un pa Pilskalna un Dārza ielām jābrauc līdz beidzās asfalts, jāgriež pa labi un caur mežu līdz galam pa kalnu lejā. Būs marķējumi!!!

Ja rodas kādi jautājumi, tad zvaniet mājastēvam Kārlim: 9406338

Jau labu laiku atpakaļ biju Iritai solījis, ka mēģināšu veikt diezgan nopietnus uzlabojumus mājas lapā. Diemžēl katastrofāla laika trūkuma un sava slinkuma dēļ tā arī pēdējais gads tika pavadīts solījumos. Tā nu tagad esmu veiksmīgi izmantojis situāciju, kad pati saimniece nav uz vietas un, viņai nezinot, pārkārtojis šo lapu mazliet savādāk. Būtībā izmaiņas nav nekādas lielās - izskats tiek paturēts pēc iespējas līdzīgs iepriekšējam, ir pievienotas dažas iespējas, piemēram, normāla ziņu pievienošana un attiecīgi arī apmeklētājiem tagad būs iespējas šīs ziņas komentēt.

Neskatoties uz to, ka pagaidām redzamās izmaiņas ir minimālas, tehnoloģiski lapa ir jūtami pavirzījusies uz priekšu un tagad ieviest jaunu funkcionalitāti būs daudz vienkāršāk un ērtāk, nemaz nerunājot par satura pārvaldīšanu. Viena no lietām, ko vajadzētu pamanīt apmeklētājiem ir lapas ātrdarbības uzlabojumi, ja iepriekšējā lapas versija bija manāmi lēna, tad šai (vismaz tai daļai, kas ir pārstrādāta) vajadzētu būt ievērojami ātrākai.

Ja nu ir kādas īpašas vēlmes, vai ieteikumi uzlabojumiem - laipni lūgti izteikties komentāros. Pagaidām ir plānos savest kārtībā ziņu arhīvu - pēc kāda brīža ir cerība tikt klāt visiem kādreiz pievienotajiem jaunumiem, nevis kā tas bija iepriekšējā versijā, kad bija pieejami tikai daži pēdējie jaunumi. Katrā ziņā gan idejas, gan darāmā vēl ir ļoti daudz, jācer tikai, ka būs gan laika, gan vēlēšanās to visu arī realizēt.

Tad nu ceru, ka jums patiks .. un .. nesakiet neko Iritai :)~

Ikdiena ir steigas un darbu pārpilna, ka mums nepietiek laika apstāties, pasapņot, dzīvot un just. Taču, ja kaut nedaudz padomājam, tad dzīvē iet kā pasakā. Ļoti bieži mūsu vidū parādās ļaunā pamāte, kuras sirds ir auksta un tukša, nu gluži kā H.K.Andersena pasakā "Meža gulbji". Ir arī starp mums prinči, kas kaļ plānus, kā savu zemi padarīt skaistāku un cilvēkus - laimīgākus, pamāte, kas pūlas tikt vaļā no tiem, kuri sevī kā dārgāko mantu glabā cilvēcību.

"Meža gulbjos" pamāte pārvērš vienpadsmit brāļus meža gulbjos, kas dienā laidelējas bez mērķa un ķildojas barības dēļ. Pamāte cer saindēt arī viņu māsas Elīzas skaidrās jūtas, sējot šaubas un apjukumu, un saniknotie ļaudis vairs nespēj atšķirt labo no ļauna… Elīza saprot, ka ir vienīgā, kas spēj glābt brāļus, bet tad jādodas tiem līdzi pāri jūrai - pretī nezināmajam. Lai pieveiktu burvību, viņa nedrīkst runāt, bet sūrstošām rokām vij vienpadsmit nātru kreklus...

Ceram, ka ar deju mēģināšanu visiem iet labi un ar nepacietību gaidām, kas būs sanācis gala rezultātā. Lieliska atpūta jau nu noteikti!

Piektdien bijām aplūkot, kā tad šobrīd izskatās nometnes vieta un te nu būs dažas bildītes ieskatam arī jums!

Kā jau daudzi zina, „Jautro zābaciņu” izcelsme meklējama tālajā Kurzemē, vienā no vecākajām un skaistākajām pilsētām – Kuldīgā. Šogad no 13. – 17.jūlijam tur bija dzīres, Kuldīgas iedzīvotāji un viņu viesi svinēja pilsētas svētkus.

Sestdien, 16.jūlijā, pasākumā piedalījās arī „Jautrie zābaciņi”, kas svētku dalībniekus priecēja ar pus stundu garu deju programmu uz pilsētas laukuma. Netraucēja ne lielais karstums, ne arī lietutiņš, kurš nedaudz visus centās atveldzēt. Prieks bija it visiem, gan pašiem dejotājiem, gan skatītājiem. Ceram, ka nākamgad varēsim izbrīvēt laiku kuplākā skaitā un sagaidīsim arī svētku gājienu. Svinēt svētkus ir lieliski, bet, ja to var darīt savu draugu pulkā, tad tas ir daudzkārt lieliskāk!

Katru gadu ar lielu nepacietību tiek gaidīts kantrī deju festivāls Igaunijā. Šogad tas notika pagājušajā nedēļas nogalē (18. un 19.jūnijā). Ja parasti dominē Latvijas un Igaunijas pārstāvji, tad šogad festivālā bija diezgan daudzi dalībnieki no Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas. Pirmajā dienā jau zināmās dejas nepārtraukti mijās ar jaunu deju apgūšanu. Pavisam iemācījāmies 5 dejas, kuru nosaukumus būs jānoprecizē, jo tie pavisam jau aizmirsušies. Bija interesanti priekšnesumi no igauņu dejotāju puses. Ikviens varēja piedalīties loterijā, kur 10% no saziedotās naudas nonāks bērniem ar īpašām vajadzībām.

Pasākuma bildes »