Nedēļas nogalē (8.,9.augustā) Viļānos bija pulcējies bariņš līnijdejotāju uz nu jau otro līnijdejotāju nometni Lakstīgalu salā. Ikvienam bija lieliska iespēja izdejoties līdz spēku izsīkumam. Sestdienas rīts sākās ar kopīgu iesildīšanos, kam sekoja pirmā mācību nodarbība, kuras laikā Irita visiem iemācīja deju „Mojo Rhythm” (hor.Rob Fowler) un Lana lika kustināt kā kājas tā arī rokas ļoti interesantā un savdabīgā dejā „Do The Hoedown” (hor. Roy Verdonk, Raymond Sarlemijn, Pim van Grootel & Giovanni Coenmans) . Kamēr jaunapgūtās zināšanas nosēdās, dejotāji varēja turpināt kāju izlocīšanu jau zināmu deju ritmos. Tam sekoja vakara koncertam paredzēto deju izmēģināšana. Irita mēģināja parādīt, kā var arī turpmāk jau zināmu deju padarīt par acīm tīkamāku priekšnesumu. Kā piemērs tika izmantota nu jau tik plaši zināmā deja Fairytale, kurā dejotāji pievienoja lieliskas roku kustības un papildināja to ar interesantiem iestarpinājumiem īru stilā. Kopdarba rezultāts sanāca lielisks. Paldies visiem, kas nenobijās un vakara koncertā droši rādīja, ko pa dienu bija apguvuši.

Visas dienas laikā dejotājiem tika iemācītas arī tādas lieliskas dejas kā J Ho (hor. Maggie Gallagher) un Respect (hor.Dutch Delight). Nometni varētu nosaukt par visnotaļ ražīgu, jo ne jau katru dienu dejotājiem ir iespēja apgūt tik daudz ko jaunu. Vakarā vietējie skatītāji tika priecēti ar lielisku koncertu – 20 deju un dažādu priekšnesumu pildīta programma deva jauku ieskatu līnijdeju pasaulē, kura ir tik dažāda un daudzveidīga. Pēc tam visi nometnes dalībnieki mielojās ar gardum gardu zupu, kas turpat uz ugunskura bija tapusi. Un tad jau labi zināmas dejas līdz pat rīta gaismiņai. Kad kājas pavisam smagas likās, tad tika iestarpinātas dažas dziesmas karaokes izpildījumā. Lai nu kā – otrajā dienā, kad bija jāsacenšas dažādās visnotaļ amizantās sacīkstēs, to darīja izturīgākie dejotāji, kas tika sadalīti 3 komandās. Pārbaudījumi bija visdažādākie – gan dziesmu minēšana, gan balonu pūšana, to nešana starp kājām, telegrammu rakstīšana, vārdu veidošana, gan arī zābaku mešana un lēkšana ar maisu. Jebkurā gadījumā, viennozīmīga līdera nebija. Cīņa pavisam sīva! Tās rezultātā apbalvošana, pēdējās zupas izēšana un mīļas atvadas. Kaut „Jautriem zābaciņiem” visnotaļ tāls ceļš bija mājup mērojams (īpaši tiem, kas no Kuldīgas), to palīdzēja izturēt Liepkalnos iegādātā siltā maizīte un brīnišķīgās atmiņas par labi pavadīto laiku! Paldies organizatoriem un dalībniekiem par vēl vienu jauki pavadītu nedēļas nogalīti deju dzīvē!

Limbažu pilsētas 786.dzimšanas dienas svinības no 31.jūlija līdz 1.augustam tika aizvadītas pieticīgāk kā citus gadus, taču svētku sajūtu tas nemazināja. Pilsētas viesiem bija iespēja tirgoties ikgadējā amatnieku tirdziņā, aplūkot pilsētas mākslinieku gleznu izstādi, apmeklēt vairākas teātra izrādes, noklausīties Norvēģijas kora koncertu Limbažu ev. lut. baznīcā un, protams, baudīt plašo pilsētas pašdarbnieku kolektīvu uzstāšanos. Kā jau katru gadu, arī šogad, svētkos ar savām dejām skatītājus priecēja „Blueberry” - līnijdeju kolektīvs, kas nu jau gandrīz gadu ir pievienojies "Jautro zābaciņu" pulciņam un apgūst dejas Iritas vadībā. Īpašu sajūsmu skatītājos izsauca Iritas veidotie priekšnesumi, kas ir dinamiskāki un baudāmāki, kā vienkārši tikai dejas atdejošana (liels,liels paldies Iritai). Patiess prieks arī par vēderdejotāju pārliecinošo uzstāšanos, jo vairāk tādēļ, ka starp daiļavām atpazinām arī „Bluberry” meitenes. Šogad pirmo reizi piedalījāmies arī svētku gājienā, speciāli tam sarūpējām savu karogu. Gājienā priecējām skatītājus ar dažādiem deju soļiem, prieks gan pašiem, gan skatītājiem, kas neskopojās ar uzmundrinošiem uzsaucieniem. Tagad atliek gaidīt nākamo gadu un sarūpēt atkal ko jaunu, kas uzmundrina gan dejotājus, gan skatītājus.

11.jūlija pievakarē daļa no „Jautrajiem zābaciņiem” mēroja ceļu uz Lapmežciemu, lai kopā ar citiem viesiem baudītu jūru, zivis un citus Zvejnieksvētku priekus. Vietējās afišas vēstīja par pievakarē gaidāmo „Jautro zābaciņu” uzstāšanos un mēs, protams, gribējām attaisnot uz mums liktās cerības. Tā nu sākotnēji visu izmēģinājām vietējā kultūras namā, lai būtu drošāka sajūta. Un jau pēc septiņiem bijām gatavi savam iznācienam. Ilgi tas nebija jāgaida - paredzētajā laikā un vietā pasākuma vadītājs mūs pieteica, kā varen lielus entuziastus, kas nav atteikušies ierasties, neraugoties uz notiekošo Kantrī mūzikas festivālu Bauskā. Savu programmu sākām ar nu jau tik plaši zināmo „Fairytale”, tam pa vidu nodejojām vairākas I.Rumbenieces horeogrāfijas (īpašu atsaucību guva dejas, kas bija pie latviešu mūzikas) un nobeigumā atvadījāmies ar „Country roads”, kur mums pievienojās vēl daži līnijdejotāji no citiem klubiem, kas bija ieradušies kā skatītāji. Kopumā par pasākumu bija liels prieks, ja neskaita gadījumu, kad uz laukuma izskrēja viena dejotāja, kas mēreni bija jau svētkus sasvinējusies un dikti gribēja dejot ar mums kopā, tas jau nekas, ka viņai nebija īsti nojausmas par notiekošo. Pat pēc vairākkārtējiem aicinājumiem sieviete nevēlējās laukumu pamest, jo viņa taču arī kādreiz esot mācījusies līnijdejas (lai nevienu neaizvainotu, klubu nenosaukšu, kuru šī sieviete piesauca). Tad ir nedaudz skumji, ka saviem dejotājiem neiemācām elementāras pieklājības normas – kad dejot un kad paskatīties. Mēs, protams, savu programmu nodejojām līdz galam, neraugoties ne uz ko. Lai nu kā, skatītāji bija ar nelielo koncertprogrammu apmierināti. Atsauksmes bija brīnišķīgas un labi vārdi netrūka. Tāpēc jau mēs arī darbojamies, lai sniegtu gandarījumu gan sev, gan citiem.

No 16.-19.jūlijam Kuldīgā norisinājās ikgadējie pilsētas svētki ar visnotaļ plašu kultūras programmu. Visu dienu garumā bija redzami dažādi deju, dziesmu, teātra u.c. priekšnesumi. Arī „Jautrajiem zābaciņiem” tika atvēlēta vesela stunda svētku viskarstākajā laikā – pavisam īsu brīdi pirms dzīrotāju gājiena uz brīnišķīgās Rātslaukuma skatuves. Tad nu, lai priecētu svētku svinētājus „Jautrie zābaciņi” savienojās no gandrīz visiem mūsu kolektīviem – gan rīdzinieki, rudbāržnieki, aizputnieki, baložnieki, gan paši kuldīdznieki. Tika dejots daudz un labi – parādītas gan līnijdejas kā tādas, gan iestudētas horeogrāfijas ar kurām „Jautrie zābaciņi” izpelnījušies atzinību starptautiskās sacensībās. Pēc aplausiem un skatītāju sejām bija redzams, ka cilvēkiem vairs neliekas līnijdejas garlaicīgas, kas domātas tikai dejošanai, nevis skatīšanai. Patīkama čalošana bija dzirdama arī pēc koncerta noslēguma. Tam sekoja vēl „Jautro zābaciņu” piedalīšanās svētku gājienā, kur dažādus deju soļus rotājām ar plaukstu sišanu un gavilēm. Bija patīkami redzēt, ka ļaudis smaida, skatoties uz mūsu sniegumu. Un pirmo reizi piedzīvoju brīdi, kad man pienāca pavisam nepazīstama sieviete, paspieda roku un teica, ka ir mūsu atbalstītāja un esot pēc mūsu priekšnesuma tik gandarīta, ka patīkamās emocijas ir grūti apvaldīt. Viņas vienkāršais un no sirds pateiktais „Paldies”, ielēja manī 1000 litru patīkamu sajūtu! Vēl tikai – paldies visiem maniem mīļajiem, kas rada laiku, lai atbrauktu un nodejotu. Jūs man esat superīgi! Patiešām, paldies!

Šogad "Jautrie zābaciņi" nolēma atkārtoti iedibināt ielīgošanas tradīciju, kuru apvienot ar ko ļoti veslīgu - velobraucienu. Drosmīgākie „Jautro Zābaciņu” dalībnieki, 19. jūnijā devās jautrā velobraucienā uz ielīgošanas svētkiem viesu namā „Rančo”. Septiņi izturīgākie kuldīdznieki plkst. 13.00 sāka braucienu no Māras dīķa.

Sākumā visi dalībnieki draudzīgi brauca kopā, vienā bariņā, bet jau pēc dažiem km kolektīvs sadalījās, daži brauca ātrāk, daži lēnāk, lai gan kopumā ņemot, visi dalībnieki brauca ļoti ātrā tempā, it kā kaut kur steigtos. Vienīgi Daiga Zemke lēnā garā brauca nopakaļ, saglabājot vienmērīgu ritmu, tādējādi ļaujot saglaāt iklaides pasākuma gaisotni, nepārvēršot šo izpriecu tikai sportā. Nu un, protams, katrā pieturas punktā visi tika sagaidīti uz kopējo foto. Pa priekšu brauca Gatis Rozentāls, bet tikai pusi no ceļa, laikam jau nav nemaz tik viegli braukt tādā ātrumā, un otro ceļa pusi viņš sastādīja kompāniju Daigai. Laidos mums pievienojās vēl viena drosminiece, Ieva Roberta.

Aiz Laidiem trīs grupas dalībnieki mainīja maršrutu, cerēdami, ka ātrāk nonāks galā. Tā arī bija, galā nonāca pirmie un nobrauktais km skaits bija mazāks. Ap plkst. 18.00 visi veiksmīgi sasniedza galamērķi. Pa ceļam tika salasītas Jāņu zāles, kuras tika uzdāvinātas viesu nama „Rančo” īpašniecei.

Brauciens nebija no vieglākajiem, jo kopā bija jānobrauc 56 km, kaut gan sākotnēji tika aprēķināts, ka jābrauc būs 45.2 km. Brauciena dalībniekus tas nesatrauca, visi bija pat priecīgi. Kāds no braucējiem izteica, ka nākamgad varētu braukt ar riteņiem vēl tālāk, piemēram, uz Jūrkalni. Paldies Gunai, kura braucējiem bija sataisījusi bļodu ar salātiem! Kas gan var būt labāks pēc kārtīgas izsportošanās par labu mielastu. Pēc spēku atgūšanas, visi devās dejot. Uz to laiku velobraucējiem pievienojās dejotāji no Rīgas, Aizputes, Skrundas un Rudbāržiem. Dažiem bija līdzi pušķi ar Jāņu zālēm, citiem siers vai citi našķi, kā jau īstos ielīgošanas svētkos. Netrūka arī pašiem savs Jānis! Pateicoties skaistajam laikam, pasākums notika svaigā gaisā, tika ceptas desiņas, šašliks un laiks pavadīts dejās, smieklos, volejbolu spēlēs. "Rančo" īpašnieki visus līgotājus pacienāja ar gardumgardu plātsmaizi, kas pati kusa uz mēles. Tik gardu ne katrs prot izcept.

Dejas tika dejotas līdz vēlai naktij, bet, kad dejas beidzās, tad visi sēdās pie ugunskura un pļāpāja līdz rītam. Pa nakti daži drosminieki devās uz pirti pērties, bet pārējie sildījās pie ugunskura. Kad gaisma bija sagaidīta, visi devās dažas stundas pagulēt, lai no rīta varētu atkal doties mājupceļā. No paša rīta, Raivis, viens pats devās atpakaļceļā ar velosipēdu, bet pārējie vēl pagulēja saulītē un atpūtās. Pēc kāda laiciņa pārējie sakrāmēja mantas un arī sāka mērot ceļu mājup. Bija palikuši tikai četri drosmīgākie, kas neatlaidīgi mīnās, lai tiktu mājās. Braucējus pavadīja Gatis un Guna ar mašīnu. Vienam ritenim riepa laida gaisu nost, bet tas braucējus neatturēja no mīšanās. Ik pēc gabala riepa tika piepumpēta, kā arī braucēji mainījās, lai vieglāk būtu braukt. Pēc kādiem 27 nobrauktiem km, ieradās mūsu glābējs – Raivis – kurš aizveda visus braucējus uz mājām. Vienīgais, kurš nepiekrita mājās braukt ar mašīnu bija Kārlis Zemke. Viņš bija vienīgais drosminieks, kas izturēja ceļu līdz galam. Tā bija lieliska kopā pavadīta nedēļas nogale, kura iespējams kļūs par vēl vienu jauku tradīciju "Jautro zābaciņu" ģimenei!

Sākšu jau ar lielu paldies visiem, kas ieradās, lai divu dienu garumā (no 30.-31.maijam) lieliski atpūstos, no sirds izdejotos, šo to jaunu iemācītos, labi izsportotos un galvenais, sevi apliecinātu ikgadējā „Jautro zābaciņu” organizētajā līnijdejotāju nometnē „Kūru uguns V”.

Kaut ar nelielu kavēšanos, tomēr nometne tika atklāta svinīgi paceļot nometnes karogu. Šī godpilnā funkcija tika uzticēta pērnā gada uzvarētāju komandas kapteinim Kārlim Zemkem. Viņš arī atklāšanas ceremonijā pasniedza īpašajam sargam ceļojošo kausu, lai tas būtu drošībā līdz jauno kausa īpašnieku noteikšanai. Tam sekoja pāris sen iemīļotas līnijdejas un tad jau pirmā mācību stunda bija klāt. To vadīja Lana Garonska un visiem iemācīja deju „Respect” (hor.Dutch Delight), kas ir nākamās sezonas sacensību deja, gan WCDF, gan MIL asociācijās, kā arī deju „Nu Flow” (hor. Masters in Line). Pēc pirmās mācību stundas neliels atelpas brīdis ar sen zināmajām dejām un tad jau varēja sākties šī gada nometnes jaunums – līnijdeju sacensības „Kūru uguns kauss 2009”. Pavisam pieteikušies bija 32 drosminieki, ar ko arī viņus apsveicu – patiešām malači, ka sadūšojāties. Katrs dejoja 5 dejas, rezultātus apkopojām un tos variet redzēt pielikumā. Ja kādu interesē sīkāks vērtējums pa dejām (kādu vietu ielicis katrs no 5 tiesnešiem) vai tiesnešu piezīmes, tad droši rakstiet uz irita@jautriez.lv, norādot savu dalībnieka numuru un vecuma grupu un rezultātus pēc iespējas ātrāk nosūtīsim uz jūsu e-pastu. Arī par tiesnešiem milzīgs prieks, jo domāju, ka viņiem tas bija ne mazāks pārbaudījums, kā pašiem sacensību dalībniekiem.

Pēc brīnišķīgās cīņas bija nākamā kopīgā mācību klase, kurā Rolands un Lana mācīja šo to no tik maz vēl Latvijā pazīstamajām pāru dejām (WCS). Liekas, ka šī nodarbība bija ļoti svētīga, jo pēc tam vēl arī vakara pasākumā, kad visus priecēja muzikantu grupa „Ziķeri” no Aizputes, apgūtās zināšanas tika izmantotas.

Dienas laikā brīnišķīga mācību nodarbība bija arī ar Lauru Beinardti, kas dejotājiem iemācīja šo to no vecajiem, labajiem zelta fondiem – „Rock this planet” (hor.Carl Sullivan) un „Smokey places” (hor. Michele Perron). Un pēdējā mācību stundā Irita Rumbeniece atsvaidzināja visiem atmiņā pirms diviem gadiem nometnē mācīto deju „Cuban Conga” (hor.Rob Fowler).

Kad saulīte jau taisījās uz rietu, tad dejotāji viens otru un arī skatītājus priecēja ar brīnišķīgiem priekšnesumiem. Par to parūpējušies bija ne tikai „Jautrie zābaciņi”, kuri parādījā gan junioru komandas priekšnesumu, gan Lindas un Krišjāņa duetu, gan Skrundas kantrisko programmu, gan Aizputes nedaudz piemirsto sacensībām pielāgoto Beethovens Boogie, gan lielās komandas sacensību programmu, bet arī Grobiņas „Rietumvējš” un Kuldīgas „Priedaine”. Pēc tam ballīte līdz vēlai naktij priecēja visus, kurus nogurums nebija ievilcis teltīts.

Otrā diena jau no agra rīta bija tik pat saulaina un prieka pilna. Pēc kopīgas mošanās tika uzsākta zupas vārīšana un sacīkstes. Šogad pieteikušās bija 7 komandas, kuras spēkojās diezgan daudz pārbaudījumos – sinhronajā mākslas vingrošanā, olu mešanā, dzejas rakstīšanā, netradicionālajā volejbolā, radošajā pārbaudījumā „Baltā dūja”, mitrajā virves vilkšanā, intelektuālo jautājumu atbildēšanā un, protams, stafetē. Katra komanda bija izcila un ieguva kādu titulu, bet par šī gada komandu tika atzīti – „Divātrumnieks” no Kuldīgas. Prieks par lieliskajiem rezultātiem, ko sniedza arī „Rīgas Matrix” un „Apvienotie”(Kuldīga, Limbaži, Salacgrīva). Ievērību intelektuālajā pārbaudē izpelnījās „Tuc, Tuc” no Rudbāržiem. Vispilnākā ar mazajiem palīgiem bija komanda „Neizlēmīgie” no Skrundas. Nu un prieks, protams, arī par jaukajām komandām „Bremzes” un „Kuldīgas zeltenes”.

Tam visam sekoja kopīgā zupas ēšana, nometnes noslēguma ceremonija un daļa izturīgāko devās uz Baložiem, lai Vasarssvētku koncertā priecētu vietējos iedzīvotājus.

Lai nu kā – vēlreiz liels paldies gan dalībniekiem, gan organizatoriem, gan „Rančo” saimniekiem. Uz sadejošanos!

Pasākuma bildes

Rezultāti

Vecuma grupa 7-12 puiši

Dalībnieks	Deja A	Deja B	Deja C	Deja D	Deja E	Vieta
Krišjānis Bite	1	1	1	1	1	1
Gatis Rozentāls	1	1	1	1	1	1

Vecuma grupa 7-12 meitenes

Dalībnieks	Deja A	Deja B	Deja C	Deja D	Deja E	Vieta
Endija Austriņa	1	1	1	3	2	1
Linda Lasmane	2	2	2	1	1	2
Laura Baltaiskalna	3	3	3	2	3	3

Vecuma grupa 13-15

Dalībnieks	Deja A	Deja B	Deja C	Deja D	Deja E	Vieta
Anita Biliņeca	1	1	1	2	2	1
Alma Lūka	2	2	2	1	3	2
Krista Garanča	3	3	3	3	1	3
Zane Zonnenberga	4	4	4	4	4	4
Madara Zemke	5	5	5	6	5	5
Liene Stankeviča	6	6	6	5	6	6

Vecuma grupa 16-24

Dalībnieks	Deja A	Deja B	Deja C	Deja D	Deja E	Vieta
Ieva Tauriņa	1	3	1	1	1	1
Monta Kleinberga	3	1	3	2	2	2
Madara Šneidere	2	2	2	3	3	3
Elvija Krauze	4	4	4	5	4	4
Karīna Kartereva	5	5	5	4	5	5

Vecuma grupa 25-34

Dalībnieks	Deja A	Deja B	Deja C	Deja D	Deja E	Vieta
Liene Feldmane	1	1	2	1	3	1
Jolanta Skrule	2	2	1	2	2	2
Inga Briede	3	3	3	3	1	3
Iveta Ozola	5	5	4	4	4	4
Agnese Krūmiņa	4	4	5	5	5	5

Vecuma grupa 35-44

Dalībnieks	Deja A	Deja B	Deja C	Deja D	Deja E	Vieta
Antra Strazda	1	1	1	1	1	1
Guna Stankevica	4	2	4	2	3	2
Daiga Zemke	2	4	3	4	2	3
Baiba Laksberga	3	3	2	3	4	4
Jolanta Zonnenberga	5	5	5	5	5	5

Vecuma grupa 45+

Dalībnieks	Deja A	Deja B	Deja C	Deja D	Deja E	Vieta
Liena Kriņģele	1	1	2	3	1	1
Laima Kukule	2	2	1	1	4	2
Daiga Vītola	4	3	4	2	2	3
Ina Pavlovska	5	6	3	4	3	4
Vianta Kreže	3	4	6	5	5	5
Inese Vīdnere	6	5	5	6	0	6

Sestdien, 9.maijā, Skrundā iedzīvotāji kopā pulcējās, lai svinētu savus pilsētas svētkus. Organizatori bija lieliski pratuši rast risinājumu krīzes laikā un piedāvāt izklaides iespējas kā lieliem, tā maziem. Apmierināti palika gan kultūras mīļotāji, gan gardēži, gan sportisti, gan citi dzīrot gribētāji. No agra rīta līdz vēlam vakaram par garlaicību nevarēja sūdzēties neviens. Grandioza kūka un citi našķi, sporta atrakcijas, laivas parāde, ugunskuru ceļš Ventas krastā, ballīte līdz rīta gaismai un daudz, daudz kas cits bija pieejams ikvienam.

Kā ik gadu, arī šoreiz neizpalika līnijdejotāju sarūpētais sveiciens. Solīts tika, ka „Mazais ganiņš” dosies savā brīnumjaukajā ceļojumā – un tā tas arī bija. Jau ap 16:00 estrādē pulcējās deju kolektīvi no Kuldīgas, Skrundas, Rīgas, Priedaines, Grobiņas, Aizputes un Rudbāržiem, lai iemēģinātu skatuvi un sadejotos kopīgā priekšnesumā. Un 18:00 pasaka sākās. Netrūka ne krāšņu tērpu dejotājiem, kas dejoja masu skatus (cūkas, sēnes, vilki, mežs, laupītāji, zaķi, rūķi, uguns...), ne tiem, kas bija galvenajās lomās. Un šogad Mazo ganiņu dejoja Krišjānis Bite, Babu un Laika veci – Zane Inovska, Sēņu vecīti – Daiga Zemke, Tievo ganu – Kārlis Zemke, Lietus vīriņu – Ieva Tauriņa, Resno ganu, Odēju, Rūķu vīru, Veco zaķi un Stabu – Raivis Jasinskis, Stāstniekus – Lana Garonska, Meldra Kukule un Irita Rumbeniece. Ja vēl kādu piemirsu, tad piedodiet, bet jebkurā gadījumā – liels, liels paldies visiem, kas atrada laiku un ieradās, lai kopīgi labi zināmās dejās priecētu paši sevi, Skrundas iedzīvotājus un svētku viesus! Uz tikšanos 30.maijā līnijdejotāju nometnē „Kūru uguns V”, kur tad arī sekos visas pārējās izdarības, kas mēdz būt pēc mūsu muzikālajiem uzvedumiem. PALDIES!

Šogad netipiski ātri, nevis augustā, bet jau maija pēdējā nedēļas nogalē, visi tiek mīļi gaidīti „Jautro zābaciņu’ organizētajā ikgadējā nometnē „Kūru uguns V”. Piektais gads, un varbūt tieši tāpēc, cita vieta, cits laiks, citas izdarības un pasākumi. Tātad 30.-31.maijā atpūtas nama „Rančo” teritorijā (Liepājas šosejas malā, starp Skrundu un Rudbāržiem). Pasākuma nolikums vēl tiek gatavots, taču jau tagad varu pačukstēt, ka neizpaliks gan mācību klases, gan savstarpējas sacensības dejošanā un sporta - atraktivitāšu rītā, būs ballīte ar dzīvo mūziku, arī ļoti daudz līnijdeju, kopīga zupas vārīšana un citas izpriecas. Jau tagad rezervējiet šos datumiņus. Īpašs jaunums - uz vietas varēs paēst siltas pusdienas (zupa + karbonāde ar piedevām + kompots + maize = Ls 3; bez zupas = Ls 2,50)

Nometnes nolikums

Sestdien, 21.martā, uz ļoti sirsnīgu pasākumu Slampē aicināja Engures līnijdejotāji. Pēcpusdiena sākās ar mīlestības, jauku atmiņu un brīnišķīgu priekšnesumu piepildītu piemiņas koncertu par godu Ainiņai, kas ilgu laiku bija Engures meiteņu otrā mamma. Aiz loga spīdēja brīnišķīga saulīte, un likās, ka Ainiņa tajā visā noraugās no mākoņu maliņas. Koncertu atklāja Engures meitenes ar brīnišķīgu līnijdeju, tam sekoja jauki tautas deju kolektīva priekšnesumi, interesanti flamenko paraugdemonstrējumi, Ivetas Kalniņas un viņas audzēkņu līnijdeju sveicieni, kā arī jauki un mīļi piemiņas vārdi. Koncerts noslēdzās ar kopīgu fotogrāfēšanos. Un tad sākās jauks, līnijdejotājiem tik ierasts deju vakars, kad ikviens varēja no sirds izdejoties. "Jautrie zābaciņi" uz atvadām vēl visiem parādīja vienu no Norvēģijas atvestu jauku deju Fairytale (hor.Cato Larsen). Droši varam teikt, ka tas bija viens brīnišķīgu atmiņu pildīts vakars. Reizēm der apstāties, palūkoties uz padarīto un pateikt paldies gan cilvēkiem, gan Dievam, ka tas viss mums ticis dots! Un drošu soli spert nākotnē, nebaidoties par to, kas būs priekšā - iespējams, ka būs pavisam citādi, bet tas nebūt nenozīmē, ka mazāk labi!

No sirds apsveicam mūsu Ronīti ar dēliņa nākšanu pasaulē! Šorīt 10:41 saviem vecākiem dienas gaismā parādījās 3,86kg smagais un 53cm garais Raivo! Nu tikai atliek vēlēt izturību un pacietību dēliņu audzinot! Un protams neaizmirst jau no mazām dienām pie deju ritmiem radināt :) 

Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara,
Kokiem, ziediem palīdz plaukt,
Maziem bērniem lieliem augt!

Hip hip urrā!!!!

Marta sākums bijis "Jautriem zābaciņiem" svarīgu lēmumu un deju pārpilns. 2 dienas pēc uzvaras Baltijas čempionātā mēs 33 cilvēku sastāvā uzsākām nedēļu garu ceļojumu uz Norvēģiju. Vārdos nav aprakstāms tas, ko kopā izbaudījām. Varējām pārliecināties par mūsu atraktivitāti, piedaloties uz prāmi organizētajos Karību nakts deju pasākumos un kubiešu vadītajās deju mācībstundās. Nepamanīta nepalika dejotāju dziedātprasme nakts karaokes pasākumos. Draudzīgums un atbalsts virmoja gaisā, kad mūsējie cīnījās par kruīza brīvbiļetēm. Katrā ziņā laiks, ko pavadījām uz prāmi noteikti aizskrēja nemanot, jo bija piedzīvojumiem pārbagāts. Un tad ceļš uz mūsu izvēlēto sapņu zemi - Norvēģiju. Apkārt sniegs, kalni, aizsaluši ūdenskritumi, klintis. Gluži kā pasakā. Pirmās ceļojuma dienas pavadījām ekskursijās izbaudot Norvēģijas dabu. Tas mīkstais, baltais, biezais sniegs nespēja atstāt vienaldzīgu nevienu un katrs tajā izvārtījās, kā bērnībā nonākuši. Sīkumos tās emocijas nav aprakstāmas. Brīnišķīgajām ekskursijām sekoja arī līnijdeju sacensības "The Norwegian Masters 2009". Tik daudz jaunu deju 3 dienās sen nebijām apguvuši. Īpašu dejotāju atzinību izpelnījās dejas Fairytale (Cato Larsen), Nkalakatha (Nicola Lafferty),  Mojo Rhitm (Rob Fovler) u.c. Lieliski vakara šovi bija gan piektdien, gan sestdien. Neizpalika pidžammu ballīte, kopīga picu ēšana un citas jaukas nodarbes. Pašas sacensības arī bija sirsnīgas un prieka pilnas. Kaut arī konkurentu bija ļoti maz, tomēr ikviens no mums dejoja no sirs un protams tad jau panākumi neizpaliek.Un tā nu uzvaras mājās atveda Krišjānis, Endija, Kārlis, Meldra, Zane I., Lana, Sandra, duets, četrinieks, junioru komanda un standart komanda. Otrā vieta Zanei Z., trešā - Madarai un ceturtā - Ievai. Taču šoreiz vietām nebija liela nozīme - vairāk sirsniņās iesēdās brīnišķīgā troļļu zeme Norvēģija. Mājupceļā izdevās vēl nedaudz pasirot pa Stokholmu. Un nu jau nedēļu visi mājās esam izbaudījuši brīnišķīgas atmiņas un atpūtu. Kaut arī valstī ir krīze, viens ir skaidrs, turpināsim krāt un noteikti neatmest ar roku citu zemju iepazīšanai un pie viena pabūšanai kopā ar citu valstu dejotājiem.

Sestdien, 14.martā, Aizputē "Jautro zābaciņu" deju grupa Prērija svinēja savu 7.dzimšanas dienu. Pie jubilāriem ciemos bija ieradušies viņu tuvākie draugi - dažādi deju kolektīvi no Kurzemes un vēl daži zābaciņi no Rīgas. Vakaru atklāja mājinieki ar lielisku priekšnesumu, kurā pavīdēja ne tikai kantrī noskaņa, bet šis tas arī modernāks un atraktīvāks. Tam sekoja kopīgas dejas un daudz jauku priekšnesumu - gan pavasarīgā noskaņā ar cālīšiem, gan šis tas no Āfrikas un protams arī jauki kantrī tēmai atbilstoši sniegumi. Viesi redzēja jauku brīnumsvecīšu dzirksteļu salūtu, varēja nobaudīt gardum gardu kūku un es personīgi varu pateikties kolektīvam par mīļo apsveikšanu un brīnumjaukiem ziediem. Man gan jāatvainojas, ka šajā kolektīvā iegriežos tikai uz pasākumiem, bet es domāju, ka viņiem ir ļoti lieliska deju pasniedzēja Zane un es noteikti par jums piedomāju - meitenes! Daudz laimītes un lai mūsu kopīgie deju soļi vēl ilgi dip uz deju grīdas ;)

Nevienam nav noslēpums, ka nu jau 4-to gadu Latvijā notika WCDF (asociācijas) starptautiskās līnijdeju sacensības “Baltic Country and Western Dance Championship”. Ik gadus kāds dejotājs no “Jautrajiem zābaciņiem” tur izmēģina savus spēkus – parasti gan Lana un Sandra ir šie celmlauži (kam pievienojušās Laura vai Lauma). Šogad meitenēm nolēma pievienoties arī visa “Jautro zābaciņu” sacensību komanda. Tā kā jau pēc 2 dienām tāpat paredzēta izkuģošana uz Norvēģiju un nekas papildus nav jāgatavo, tad lēmums nodejot mājās likās visnotaļ pieņemams. Un tas, ko uztvērām vairāk kā iesildīšanos un pieredzes uzkrāšana, izvērtās par komandas uzvaru mājās! Vienmēr ir lieliski, kad tevi sauc par čempionu – Vācijas, Austrijas, Zviedrijas, Šveices... taču uzvara mājās ir ļoti salda, īpaši ja tā izcīnīta 4 komandu konkurencē. Latvijas čempionu tituls bija izcīnīts jau oktobrī MIL sacensībās, nu tam pievienojas arī Baltijas čempioni. Kādam varbūt liksies, ka skan ļoti lepni, bet kāpēc gan ne? Mēs patiesi bijām lieliski šajā nedēļas nogalē. Liels prieks arī par individuālajām dejotājām Kristu, Lienu un Alisi, kas savus spēkus sacensībās izmēģināja pirmo reiz un tika atzinīgi novērtētas (3.,4. un 5.vieta).

Dejot līnijdejas ir lieliski, taču brīnišķīgi ir arī tas, ka dejotājiem ir iespēja attīstīties, pilnveidoties un apliecināt savas spējas. Klubs, kur trenēties, pasniedzēji, kas jums šos sapņus palīdzēs piepildīt, ir katra paša ziņā, galvenais – izjūtiet baudu no tā, ko dariet! Nekad viss nav viegli, mācību process var būt skarbs, apgrūtinošs, aizrādījumi un norādes – sāpīgas, taču rezultāti – patīkami, saldi, baudpilni un tas atsver ļoti daudz ko! Tāpēc mācīsimies un kopīgi baudīsim rezultātus!

Vēlreiz – paldies komandai un apsveicu!

Pagājušās nedēļas nogale Kurzemes "Jautrajiem zābaciņiem" bija nedaudz sagriezta kājām gaisā. Ierastie svētdienas mēģinājumi tika pārcelti uz sestdienu, jo 22.februārī Talsu pusē Pastendē uz līnijdejotāju pasākumu ar devīzi „Vērsim vārti vaļā..” aicināja Spāres kolektīvs. Dejotāji bija sabraukuši no tuvākām un tālākām pilsētām, visi kolektīvi tika mīļi sapazīstināti un pasākumu atklājām ar jautru deju, ko mums visiem iemācīja Spāres kolektīva vadītāja Ilze. Un tālāk jau sekoja dejas, dejas, dejas, savukārt pārtraukumos varējām vērot skaistus un atraktīvus priekšnesumus gan no pasākuma organizatoriem, gan sabraukušajiem viesiem. Priekšnesumos uz skatuves kāpa gan kovboju meitenes, gan kolhoza govju slaucējas, gan dažnedažādi vērsīši, un pat sniegavīri. Katrs kolektīvs varēja pieteikt un izdejot arī savas mīļākās dejas. Paldies Spāres dejotājiem par patīkami pavadīto svētdienu, jauko uzņemšanu un sirsnību. Uz sadejošanos!

Šogad līnijdejotājiem bija visnotaļ plašas iespējas kopīgi sagaidīt visu mīlētāju svētkus - Valentīndienu. Daļa "Jautro zābaciņu" devās uz Valmieru, taču Kurzemē dejojošie izvēlējās mērot īsāku ceļu pie draugiem uz Grobiņu. Pasākumā dominēja sarkanā krāsa, kā jau tas šajos svētkos piedienas. Bija vērojami brīnišķīgi priekšnesumi, gan ar humora pieskaņu, gan nopietnāk gatavoti. Ovācijas izpelnījās balles deju paraugdemonstrējums - lieliska rumba. Patika arī citi mīlētāji un nepamanīts nepalika lielais Amors - Raivis. Pašai man ļoti patika deju grupas "Brīze" veltītais apsveikums mājiniekiem "Rietumvējam" - lai arī kādi vēji pūš, visi pūtīs pāri! Prieks, ka optimistiski līnijdejotāji par ekonomisko situāciju valstī varēja vienkārši pateikt, ka tā krīze var mums iepūst, mēs dejojām, dejojam un dejosim!  Tad nu uz tikšanos deju placī!

Ziemīgā 7.februāra vakarā Valmierā  norisinājās ugunīgo, kaislīgo un dejotkāro "spāņu aču" salidojums. Arī "Jautro zābaciņu" Rīgas meitenes uzkrāsoja savas acis pēc iespējas spāniskāk un devās ceļā. Kad ieradāmies, mūs sagaidīja daudz krāšņu, pārsvarā sarkanmelnos toņos tērptu meiteņu krāšņās blūzēs un volānsvārkos. Lai piedod man tur klāt esošie vīrieši, bet dāmu tērpu krāšņums nomāca kavalierus un tie bija mazāk pamanāmi.

Arī deju saraksts bija sastādīts, pieskaņojoties pasākuma kopējai tēmai, un mums bija liels prieks izdejot un atkārtot karstasinīgās ča-čas un mambas.

Protams, īpaši atzīmējami bija priekšnesumi, kurus bija sagatavojuši un rādīja gan mājinieki, gan ciemiņi. Dominēja spāniskie pasadobles ritmi, kurus grupas bija interpretējušas savās noskaņās. Limbažu meitenes skaisti izdejoja  Iritas piedāvāto pasadobles versiju .Kopumā, mēs priecīgas devāmies mājās, jo satikām senus draugus, izdejojām labas dejas, apskatījām skaistus tērpus, izbaudījām priekšnesumus, mazliet skumām, ka neko nevinnējām loterejā, bet gaidīsim atkal nākamos pasākumus, kurp doties!